Šengeidas ez. apkārtne (Окрестности оз. Шенгейда)

Принято считать, что большинство людей живущих в крупных городах хотели бы проводить свое свободное время (каникулы, отпуск) на природе, за пределами крупных населенных пунктов, чтобы по-настоящему ощутить себя "свободными" и хоть на какое-то время отключиться от постоянных проблем и скинуть с себя "бремя" ответственности. Надо честно признаться, что я не исключение, и с радостью использую такую возможность, когда она появляется. Поскольку я люблю рыбалку (хоть это бывает и довольно редко), одним таким наиболее излюбленным местом для меня стало озеро Шенгейда, окрестности которого поистине живописны и привлекательны. С приходом весны вдруг неожиданно нахлынули приятные воспоминания, поэтому вспоминая хорошо проведенные дни как-то захотелось поделиться информацией об этом прекрасном месте.

   Skrudalienas pagasts atrodas pie Latvijas dienvidaustrumu robežas, Latgales DA daļā, Daugavpils rajonā, robežojas ar Demenes, Laucesas, Tabores, Vecsalienas, Salienas pagastiem, D daļā ar Latvijas – Baltkrievijas valstu robežu. Pagasta kopējā platība ir 9949.6 ha. Skrudalienas pagasts atrodas Augšzemes augstienes fizioģeogrāfiskajā apgabalā. Kopumā teritorija novietota salīdzinoši augstu virs jūras līmeņa, augstākais virsas punkts ir Skrudalienas kalns (201 m v.j.l.). Reljefa un reljefa formu saposmotības pakāpe kompleksā ar veģetāciju un iekšējiem ūdeņiem, nosaka pagasta ainavas gleznainību un pievilcību. Apskatāmajā teritorijā ainaviskus skatus tūristu un atpūtnieku apskatei, fotografēšanai un citām aktivitātēm dabā nodrošina Augšzemes ezeri piem. – Sila ezers, Sitas ezers, Beļānu ezers, Smiļģinas ezers, Valnanišķu ezers, Abiteļu ezers, Šēnheidas ezers u.c.
   Lielākai daļai Skrudalienas pagasta īpaši aizsargājamo dabas teritoriju par savām unikālajām īpatnībām jāpateicas attiecīgajām ūdenstilpēm vai ūdenstecēm: dabas parks „Silene”(Sila un Riča ezeri), dabas liegums „Glušonka” (Glušņas un Glušonkas). Liela daļa ūdensteču un ūdenstilpju mijiedarbībā ar teritorijas reljefa formu kompleksu un ģeoloģisko uzbūvi nosaka augstvērtīgu ainavu un ES nozīmes biotopu esamību Skrudalienas pagastā.
   Skrudalienas pagastā atrodas daudz kultūras pieminekļu: valsts nozīmes mākslas piemineklis - Cara vārti Skrudalienas pareizticīgo baznīcā (19. gs. 1. p.); vietējas nozīmes - Voitišku senkapi. Pagastā ir vairāki nozīmīgi arhitektūras pieminekļi: Bruņas muižas kungu māja un saimniecības Vides pārskats Skrudalienas pagasta teritorijas plānojumam: 1.redakcija 25 ēka, Ilgas muižas kungu māja un parks, Silenes katoļu baznīca, Skrudalienas pareizticīgo baznīca, Skrudalienas pagastnams, skola un tautas nams. Voitišku un Vilķeļu vectīcībnieku lūgšanas nami, Šēnheidas muižas kungu māja.
   Skrudalienas pagasta apdzīvojuma tips ir izklaidus. Raksturīga iezīme lauku apvidos ir viensētu izvietojums grupās (sādžās). Pagasta teritorijā atrodas lielciems – Silene, vidējciems – Skrudaliena, 4 mazciemi – Bruņene, Kaptilišķi, Katineļi, Šēnheida un 6 skrajciemi – Ezerne, Jonišķi, Sūriški, Vārpene, Vitaniški, Voitiški.

Šēnheidas muižas kungu nams 19. gadsimtā

   Viens no raksturīgākajiem ķieģeļu stila pieminekļiem Augšzemē ir Šēnheidas muižas kungu nams. Ēka celta 1870. g. muižas īpašnieka Engelharta ierosmē. Muiža jau no 1749. g. bija šīs dzimtas īpašumā. Uzlūkojot ēku, sajūsmina gleznieciski kārtoto formu līdzsvarotais miers, kurš izstaro funkcionālā risinājuma un ārējā tēla harmoniju.
















Šēnheidas muižas kungu nams 20. gadsimtā

   Skopie informācijas avoti liecina, ka Šengeidas pils, kas uzbūvēta 1870. gadā pēc barona Jevgeņija fon Engelharda plāna, ir arhitektūras piemineklis. Muiža barona dzimtas īpašumā bija kopš 1749. gada. Ārēji visai vienkāršo būvi nevar salīdzināt, piemēram, ar Červonkas pili, kas ir daudz majestātiskāka un greznāka, taču arī Šengeidas pilij ir gan arhitektūras pieminekļa, gan arī vēsturiska vērtība. 
   Barons Jevgeņijs fon Engelhards un viņa dzīvesbiedre apbedīti kapsētā netālu no pils. Kapu kopiņas, kas atrodas uzkalnā starp kokiem, apjož skaists metāla žogs, bet kapsētas centrā uzstādīts četrus metrus augsts ozola krusts ar uzrakstu "Stipri savā ticībā", kā arī iestādīta liepu aleja. 
   Kapsētu atjaunojis un sakopis vecā barona mazdēls, barons Sigvards fon Engelhards, kurš regulāri brauc no Vācijas un apmeklē sirdij dārgās vietas. Sigvarda tēvs nomira Vācijā, tur arī apbedīts. Fon Engelhardu dzimtas mantinieks daudzkārt ticies un runājies ar Šengeidas muižas iemītniekiem. Apmeklējot senču kapus, viņš paņem līdzi uz Vāciju dzimtās zemes sauju.

Жители усадьбы барона Sigvards fon Engelhardа или реалии сегодняшнего дня

   Laika ritējumā novecojušajā, saplaisājušajā, taču joprojām diženajā namā pašlaik dzīvo astoņas ģimenes. Vieni šeit apmetušies jau kolhoza laikā (vēlākos laikos -- sovhozs "Silene), citus uz barona pili atveduši pārāk straujie dzīves pagriezieni. 
   Pirmajā stāvā dzīvo 73 gadus vecā Akuļina Kratkova ar vīru Gabrielu. Kā noskaidrojās, Gavrils par Gabrielu kļuva, kad viņa vārds tika pārveidots pēc latviešu parauga. Vai viņš ir sašutis? "It nemaz," joko saimniece. "Tieši otrādi, jūtas glaimots, ka vecumdienās no krieva kļuvus par francūzi."

Akuļina Kratkova

     Dzīvošanā visā apkaimē slavenajā namā Akuļina neko īpašu nesaskata: "Šeit dzīvoja barons, bet ar ko mēs esam sliktāki?" A. Kratkovai arī bez barona rūpju papilnam: vecās, slimās kājas vairs lāgā neklausa, moka augsts asinsspiediens un vēl daudzas citas kaites. Dzīvesbiedri nodzīvojuši laulībā vairāk nekā gadsimta trešdaļu, taču arī vecumdienās vēl tur govi, sīkos mājlopus un apstrādā zemi. Viņiem ir divi dēli un divas meitas, arī mazmazmeita. 




















     Barona mājā Akuļina un Gavrils nodzīvojuši gandrīz 40 gadus. Akuļina kolhozā nostrādājusi divus gadu desmitus -- gan par slaucēju, gan cūkkopi (septiņus gadus), tur arī sabeigusi veselību. Bet pēdējā laikā pensionāriem mieru nedod uzņēmīgi ļaudis, kuri piedāvā no barona pils pārcelties uz citu mājvietu. Akuļina un Gavrils, kuri nolēmuši mūžu nodzīvot pierastajā vietā, ir pret šādu variantu.

Воспоминания "старожилов" об усадьбе барона

   Skrudalienas pagastā dzimusī 67 gadus vecā Jevgeņija Siņavska nesen pārcietusi insultu un, tāpat kā viņas kaimiņiene, ir ļoti slima. Jevgeņijas un Akuļinas darba biogrāfija ir līdzīga, atšķirība tikai tā, ka Jevgeņija strādājusi arī vadošos amatos, pēdējos gados vadījusi lopkopības fermu. 
   Jevgeņija spokus pilī nav redzējusi un barona gara klātbūtne arī neesot manīta. Viņa ir reāliste. Cita lieta, ja kādam dzērumā... Bet tas, ka Jevgeņijas tante pie barona strādājusi par kalponi, ir balta patiesība. Pēc viņas stāstītā, vecais barons ticis nošauts mežā. Klīda valodas, ka viņš liedzis cilvēkiem lasīt sēnes un ogas savā īpašumā. "Varbūt tāpēc arī nogalināja," teic Jevgeņija. 
   Atraitnēs palikusī baronese te dzīvojusi ar meitu un dēlu, kurš muižu pārvaldīja līdz 1939. gadam. Vietējie iedzīvotāji savu kungu labā strādāja līkām mugurām, jo tie turēja lopus un zemi. Kad barons aizbrauca uz Vāciju, kolhoza laikos pilī uzglabāja labību, bet vēlāk tajā apmetās kolhoza un sovhoza valde. Jevgeņija atceras, ka pilī bijuši glīti kamīni, bet vēlāk tos nojauca un ierīkoja krāsns apkuri.

Вспоминают ли барона жители его усадьбы!?

   Pa senlaicīgajām kāpnēm dodos uz otro stāvu. Dažās tukšajās telpās žūst veļa. Visapkārt -- netīrība, dažādas grabažas un postaža. Dzīvokļa saimniece, Skrudalienas pagastā dzimusī Jeļena Tenča ar meitu Oļesju un mazmeitu Anželiku darbojās virtuvē. Plītī sprēgāja malka, pa pavērtajām durtiņām uguns apspīdēja mitrās un plankumainās sienas un griestus. Divistabu miteklī jau daudzus gadus nav bijis remonts. 




















Jeļenas Tenčas trīs paaudzes

   Jeļenas civilvīrs aizbraucis pēc malkas. Jeļena, pēc mūsdienu mērauklām, ir māte varone. Viņai ir seši bērni, vecākajam dēlam 21 gads, jaunākajam -- seši. Domas par barona laiku dzīvi sievietei, acīmredzot, galvā nav nākušas. Rūpes un raizes... Ģimenes pārtiek vienīgi no bērnu pabalstiem, dzīvo materiālās grūtībās. Kūts un šķūņa pie pils nav, jo tie sapuvuši, tāpēc jautājums par saimniecību atkrīt pats no sevis. Jeļena nestrādā, viņas meita -- arī ne.

"Стервятники" уже кружат над усадьбой или рыночная экономика...

   "Mēs esam ieauguši šajā zemē un neesam ar mieru pārcelties," sašutumu pauda Jevgeņija, "šeit ir mūsu dārzi un saimniecība." Taču biznesmeņi periodiski piedāvā barona mājas iedzīvotājiem no skatīt sev dzīvesvietu citur. Skaidrs, ka barona muiža, kas atrodas gleznainā vietā pie ezera, nevarēja palikt nepamanīta. 
   Pensionāri pieklājīgi atsaka, toties diplomātijā nepieredzējušais bijušais sovhoza traktorists Česlavs Virbals neizturēja un, izmantojot nenormēto leksiku, pasūtīja biznesmeņus tālu jo tālu. Varbūt cirvis, ar kuru Česlavs skaldīja malku, bet, varbūt, arī nepieklājīgās frāzes tik stipri iespaidoja jūtīgos viesus, ka viņi par Virbalu pažēlojās pagasta padomē. 
   Česlavam ir stingra nostāja, taču dzīvesbiedri Aleksandra un Ivans Parfjonovi pieļauj, ka no bomžu piedrazotās mājas būs jāiet projām: "Dēls pat sievu kaunās šurp vest." 
   Vai barons, ja būtu dzīvs, spētu paciest šādu apkaunojumu par savu dzimtas ligzdu, ko sagrāvis ne tik daudz laiks, cik ļaudis? Un kā jūtas baronu fon Engelhardu mantinieks Sigvards, redzot visu šo nekārtību? Skaidrs ir viens -- Vācijā šādai pilij tik briesmīgi laiki nebūtu jāpiedzīvo.